Metaluriija kas ta ir

Paðlaik metalurìija ir daïa no plastmasas veidoðanas procesiem un lietuvçm, bet ietver arî makro robeþu struktûru izpçti. Pçdçjais temats parasti tiek eksperimentçts ar metalogrâfiskiem mikroskopiem.

Mikroskopija ir joma, kas parâdîjâs pirms vairâkiem simtiem gadiem. Tomçr tikai salîdzinoði nesen tika izmantota atðíirîga mikroskopu metode metalurìijâ. Paðreizçjos posmos tie ir nepiecieðami, strâdâjot ar inþeniertehniskajiem izstrâdâjumiem. Tieði ðajâ jomâ metallogrâfiskie mikroskopi ir vislçtâkie, kurus cita starpâ izmanto, lai meklçtu metâla smudges vai to sasniegumus. Pastâv attçlveidoðanas metode, kas iegûta no necaurspîdîgiem paraugiem. Metalogrâfiskie mikroskopi, cita starpâ, ietver elektronu mikroskopus, kurus viòi iegâdâs struktûras novçroðanai atomu stâvoklî, un gaismas mikroskopus, parâdot mazâku palielinâjumu. Novçrojumi, kas veikti, izmantojot ðîs ierîces, ir ârkârtîgi svarîgi, jo pateicoties tam mçs varam identificçt daþâdus mikrokrâpju veidus objektâ vai to uzsâkðanu. Ir iespçjams aprçíinât fâzes attiecîbu un papildus noteikt atseviðías fâzes. Pateicoties tam, mçs joprojâm varam novçrtçt ieslçgumu skaitu un veidu, kâ arî daudzus daþâdus svarîgus elementus no metalurìijas vîzijas. Piemçram, bieþi vien jaunizveidotâ materiâla mikroskopiskie novçrojumi ïauj precîzi novçrot materiâla struktûru, lai ilgtermiòâ mçs varçtu izvairîties no daudzâm nevçlamâm kïûmçm.

Metalogrâfisko mikroskopu izmantoðana ir ïoti svarîga, jo pateicoties tam mçs jau varam atrast materiâla defektus. Tomçr, lai ðâda veida mçbeles bûtu sareþìîtas. No ðî faktora eksperimentu veic tikai kvalificçtas personas.